Projekts
Sociālās uzņēmējdarbības likums
1.pants Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) sociālā uzņēmējdarbība - labvēlīgu sociālo ietekmi radoša saimnieciskā darbība sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas un pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības pieejamības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzībai un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, vai kultūras daudzveidības nodrošināšanai;
2) sociālais uzņēmums - sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (turpmāk – mērķa grupa) nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi.
3.pants Atbildīgās ministrijas uzdevumi
(1) Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību ir atbildīga Labklājības ministrija (turpmāk — atbildīgā ministrija).
(2) Atbildīgā ministrija izstrādā politikas plānošanas dokumentus un atbalsta programmas sociālās uzņēmējdarbības jomā.
(3) Atbildīgā ministrija savā tīmekļa vietnē publicē:
1) informāciju par sociālajam uzņēmumam pieejamajām atbalsta programmām un citiem atbalsta instrumentiem;
2) metodiskos ieteikumus šajā likumā noteikto darbības pārskata veidlapu sagatavošanai;
3) metodiskos ieteikumus dokumentu izstrādei sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai;
4) labās prakses apkopojumu par sociālās uzņēmējdarbības projektiem un to rezultātiem.
(4) Lai izvērtētu atbalsta programmu efektivitāti, atbildīgā ministrija reizi divos gados sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības darbību un attīstību.
4.pants. Sociālā uzņēmuma kritēriji
(1) Sociālais uzņēmums savā darbībā ievēro šādus kritērijus:
1) uzņēmuma statūtos noteiktais mērķis atbilst šā likuma mērķiem un uzņēmums darbojas vienā vai vairākās šā likuma 1. panta pirmajā punktā minētajās jomās;
2) uzņēmums iegūto pelņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai;
3) nodarbina algotus darbiniekus;
4) uzņēmuma pārvaldē iesaista uzņēmuma darbiniekus un cik iespējams mērķa grupu pārstāvjus.
(2)Sociālā uzņēmuma pienākums ir nodrošināt atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem visā tā darbības laikā.
5. pants. Sociālā uzņēmuma statuss
(1) Atbildīgā ministrija vai tās pilnvarota persona (turpmāk – atbildīgā persona) pieņem lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, atteikumu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu, sociālā uzņēmuma statusa atņemšanu vai atcelšanu.
(2) Sociālā uzņēmuma statusu piešķir ar nākošā kalendārā gada 1.janvāri pēc iesnieguma, par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, saņemšanas. Sociālā uzņēmuma statusu var piešķirt ar dienu, kad sabiedrībai ar ierobežotu atbildību reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, ja:
1) tā Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kalendārajā gadā, kurā saņemts iesniegums par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu;
2) tās pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu.
(3) Lai izvērtētu pretendenta atbilstību sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai un sociālo uzņēmumu darbību, atbildīgā ministrija izveido komisiju saņemto dokumentu izskatīšanai (turpmāk – komisija) un nodrošina tās darbību.
(4) Komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu – atbildīgā ministrija.
(5) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, saņem atlīdzību par darbu Komisijā, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru Kabinets.
(6) Komisija sniedz motivētu atzinumu atbildīgai personai:
1) pirms lēmuma pieņemšanas, par pretendenta atbilstību sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai,
2) par sociālā uzņēmuma darbības atbilstību šā likuma kritērijiem.
(7) Kārtību un iesniedzamos dokumentus, lai pretendētu uz sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu nosaka Ministru kabinets.
6.pants Sociālo uzņēmumu reģistrs
(1) Sociālo uzņēmumu reģistru (turpmāk – reģistrs) ved un savā mājas lapā internetā publicē atbildīgā ministrija.
(2) Reģistrs ir publiski pieejams, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.
(3) Ministru kabinets nosaka reģistra vešanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī reģistra datu saturu.
7.pants. Atbalsts sociālajam uzņēmumam
(1) Sociālajam uzņēmumam piemēro uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi līdz 100% apmēram.
(2) Sociālam uzņēmumam, izmantojot šā panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu, ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi līdz 100 % apmēram, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa daļu, kas aprēķināta par:
1) izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību;
2) soda naudām un līgumsodiem;
3) maksājumu nerezidentam, no kura bija jāietur, bet netika ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis;
4) zaudēto parādu summu, kas neatbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. pantā minētajiem noteikumiem.
(3) Sociālais uzņēmums nav tiesīgs segt taksācijas perioda un pirmstaksācijas periodu zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.
(4) Sociālais uzņēmums nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto atlaidi peļņas daļai par kuru palielināts pamatkapitāls atbilstoši Komerclikuma 185.1 pantam.
(5) Publiska persona var dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un kustamu mantu sociālajam uzņēmumam.
(6) Pašvaldības ir tiesīgas piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
(7) Publiskas personas ir tiesīgas nodot tām piederošo mantu sociālajam uzņēmumam bezatlīdzības lietošanā uz sociālā uzņēmuma darbības laiku.
(8) Sociālais uzņēmums statūtos noteikto mērķu sasniegšanai ir tiesīgs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldību.
8. pants. Sociālā uzņēmuma darbības nosacījumi un ierobežojumi
(1) Sociālā uzņēmuma pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu.
(2) Sociālais uzņēmums peļņu (neatkarīgi kurā pārskata gadā tā gūta) nesadala dividendēs. Sociālā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana no nesadalītās sociālā uzņēmuma peļņas (vai rezerves kapitāla) vai sociālā uzņēmuma kapitāldaļu atsavināšana ar peļņu tiek pielīdzināta peļņas sadalei dividendēs, izņemot pamatkapitāla palielināšanu, kas veikta atbilstoši Komerclikuma 185.1 pantam.
(3) Sociālais uzņēmums nav tiesīgs izdarīt tāda veida izmaksas, kā dividenžu izmaksas, izmaksas pamatkapitāla samazināšanas gadījumā, kā arī citas izmaksas Komerclikuma 182. panta izpratnē.
(4) Sociālā uzņēmuma mantu un finanšu līdzekļus atļauts izmantot tikai statūtos norādītajiem mērķiem.
(5) Sociālais uzņēmums veido rezerves kapitālu, kurā ieskaita visu pārskata gada peļņu.
(6) Sociālais uzņēmums nav tiesīgs:
1) veikt sistemātiskus darījumus ar vērtspapīriem vai nekustamo īpašumu, izņemot telpu iznomāšanu vai izīrēšanu;
2) darboties tādās jomās kā sprāgstvielu, ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība, alkoholisko dzērienu ražošana (izņemot mazās alkoholisko dzērienu darītavas), tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, azartspēles un derības, finanšu un apdrošināšanas darbības, vai jomās, kas apdraud sabiedrības drošību un veselību;
3) izsniegt aizdevumus, izņemot aizdevumus mērķa grupām, ja tas ir paredzēts sociālā uzņēmuma statūtos.
9.pants. Sociālā uzņēmuma darbības uzraudzība un komercdarbības atbalsts
(1) Sociālais uzņēmums katru gadu līdz 1. maijam iesniedz atbildīgajai ministrijai iepriekšējā gada darbības pārskatu (turpmāk – darbības pārskats).
(2) Atbildīgā persona organizē sociālā uzņēmuma darbības izvērtējumu.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) sociālā uzņēmuma uzraudzības kārtību, darbības rādītājus un to izvērtēšanas kritērijus;
2) sociālā uzņēmuma darbības pārskata veidlapas saturu un tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību;
3) komercdarbības atbalsta piešķiršanas kārtību un nosacījumus.
10. pants. Sociālā uzņēmuma statusa zaudēšana
(1) Sociālā uzņēmuma statusu atceļ, ja iestājies viens no šādiem nosacījumiem:
1) saņemts sociālā uzņēmuma iesniegums par statusa atcelšanu;
2) komercdarbību regulējošos normatīvos aktos noteiktā kārtībā izbeigta komersanta, kuram piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, darbība;
3) sabiedrība ar ierobežotu atbildību pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajā gadījumā sabiedrība ar ierobežotu atbildību sociālā uzņēmuma statusu zaudē ar taksācijas gada 1. janvāri, kurā pieņemts atbildīgās personas lēmums.
(3) Sociālā uzņēmuma statuss saglabājas veicot tādu sabiedrību ar ierobežotu atbildību apvienošanu, kurām visām piešķirts sociālā uzņēmuma statuss.
(4) Sociālā uzņēmuma statusu atņem, ja tiek konstatēta neatbilstība šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, Ministru kabineta noteiktiem darbības rādītajiem vai konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi sociālā uzņēmuma darbībā.
11. pants. Sekas sociālā uzņēmuma statusa zaudēšanai
Ja sociālais uzņēmums zaudē statusu, kapitālsabiedrība 30 dienu laikā pēc sociālā uzņēmuma statusa zaudēšanas samaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts par trijiem taksācijas periodiem pirms taksācijas perioda, kurā zaudēts sociālā uzņēmuma statuss un kuram piemērota atlaide saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo daļu.
Pārejas noteikums
Lai nodrošinātu šā likuma 7.panta otrās daļas piemērošanu, Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".
Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.